Kikii hobiji

Arī es tur beidzot pabiju. Rokdarbnieku paradīzes stūrītī - Pāces vilnas fabrikā. Vispār uz turieni ir jābrauc jau ar konkrētām vēlmēm. Savādāk tajā krāsu košumā var apžilbt un apstulbt. Jau kādu laiku cītīgi biju turējusies un liekas rezerves ar dziju nebija pirktas, centos tukšot savus krājumus. Bet nonākot Pāces vilnas fabrikā visi solījumi sev un lielā apņemšanās vējā. Reāli bija vēlme pēc aveņu sarkanas dzijas, bet nu kāmis dara savu...

Svētdien biju izgājusi nelielā pastaigā. Īstenībā ieelpot svaigu gaisu pēc sestdienas nakts uzdzīves. Aizčāpoju uz "tālo" veikalu RAF'ā - SuperAction. Ikdienā pārsvarā sanāk pa centra veikaliem pašiverēt. Šad tad tur ir diedziņi par labu cenu. Tikai paskatīties, kas tur ir interesants. Un pārrados mājās ar pilnu somu. Labi kad līdzi nebija lielā soma! Manī mītošais kāmis atkal guva virsroku pār sīkstuli. Reāli vajadzīgi man bija tikai tie bēšīgie. Bet tas persiku-rozā jau veikalā atraisīja manu fantāziju!

Pirms kāda laika rakstīju , kā man blondīnei gāja krāsojot dziju. Tā kā man bija žēl mest ārā, pēc manām domām, vēl izmantojamu materiālu, uzdāvināju to bērnu radošajai darbnīcai "Svētelis". Tad nu lūk rezultāts - "Lielmātes cepure".

Hmm. Kas notiek, kad blondīne grib pati dziju nokrāsot? Es tagad zinu :) Viss bija parāk skaisti, lai būtu taisnība. Dzijas krāsošana veļas mašīnā. Ieliekam krāsu, ieliekam dziju un palaižam veļas mašīnas ciklu. Cītīgi sekoju visām instrukcijām, pat uz 60 grādiem noregulēju. Tikai piemirsu vienu lietu VILNU drikst mazgāt max 40 grādos. Tik ļoti biju aizrāvusies ar instrukcijas ievērošanu. Tad nu lūk, mīļie iznākums: p.s. varbūt kādam ir vajadzība pēc vilnas drediem? Vai arī ir kāda ideja ko ar to var iesākt?

Biju nelielā atpūtas braucienā uz Tatriem Polijas teritorijā. Jau pirmajā dienā ar Lieni nonācām pie secinājuma kalni ir forši, bet tikai caur autobusa logu vai no attāluma. Otrajā dienā devāmies iekarot Zakaponi. Tā nu lēni pastaigājoties pa galveno ielu un ik pa laikam apskatot ielu tirgotāju piedāvājumu, pamanīju sev ko tīkamu - vilnas dziju. Noskaidroju cenu un nespēju atturēt ies no piedāvājuma. Mājās pārbraucu ar iepirktiem 2kg. Izmaksāja tas man tikai 10 latviešu naudiņas.Būs pašai un būs omei zeķu adīšanai. Starp citu ome ir tas cilvēks, kas man bērnībā iemācīja gan adīt, gan tamborēt. Paldies viņai par to. Salīdzināšanai pieliku klāt parasto 100g ficīti. Bet nu bildē tas kalns tik liels nemaz neizskatās Jau tiek adīts paraudziņš. Klāt pievienoju ļoti smalku vilnas pavedienu.