Kikii hobiji

Ilgi cīnījos ar foto aprātu, bet tā arī patiesās krāsas neizdevās iemūžināt. Zaļais ir sanācis pa blāvu, bet zilais pa spilgtu. Bet nu neko darīt.  Visas apdares maliņas ir adītas uzreiz jau klāt. Aiz sava slinkuma, aizmirsu/ negribēju pogcaurumus izveidot adīšanas procesā. Bet nu šito es ātri nožēloju, jo šūt kaudzi ar mini spiedpogām ir vēl briesmīgāk prekš manis. Dzija: Vienkārtīgā Pāces vilna Adatas: 2.5 mm Gribējās šoreiz ieadīt kādu domu. Un labākus iedvesmas avotus kā grāmatas ar Latviešu cimdu rakstiem es nevaru iedomāties. Vienīgi mana pieredze/ iemaņas rakstu izadīšanā gan nav nekāda dižā. Bija vajadzīga pamatīga pacietības devas, jo negāja man tas process tik ātri uz priekšu kā gribētos.  Avots: D.Kraukle, Latviešu ornaments Aplis ir centriska zīme, universāls pilnības un mūžības simbols. Tas saistīts ar bezgalības jēdzienu, tam nav ne sākuma, ne beigu. Aplis ir saules simbols. Saules un Mēness kults bija izplatīts daudzu seno zemkopj

Pagājušā gada sākumā man bija apņemšanās darināt visu tikai sev. Ne vienmēr visi Napoleona plāni mēdz piepildīties. Tā nu sanāca, ka 2013 gada vasaru principā nogulēju kā lācis ziemas miegā. Tāda neliela rokdarbu rosība lēnām atsākās rudens pusē un tapa šie darbiņi. Mazais pleds: 75cm x 57cm Jaciņa: 56-62 izmērs Zeķītes: Pēda 8cm Dzija: 350g Read Heart Sport socks ( 75% vilna + 25% poliamīds)

Rimčikā uz atlaidēm iepirku vienu ficīti (50 g) Regia zeķu dzijas. No sērijas gan jau kaut kad saimniecībā noderēs un kaut kad izadīšu. Bet es neatceros kādēļ paņēmu tikai vienu ficīti. Ja būtu izdomājusi kādam zeķes uzadīt, tad ar vienu tak būtu par maz. Bet tagad toties es zinu, cik daudz sanāk no 50 g, ~56 izmēra jaciņa ar īsām piedurknēm. Nelietības likums nebūtu izdomāts, ja tās krāsas dzija būtu veikalā pieejama arī pēc divām dienām. Un protams nekur citur Jelgavā tādu netirgo! Neko darīt, nākas improvizēt, jo ārdīt ārā negribas. Diezgan veiksmīgi no saviem krājumiem piemeklēju līdzīgu dziju un rezultātā vēl kediņas uzadīju klāt. Tāds kā komplekts beigās sanāca. Foto: Billijs Locs Nu un padalīšos arī ar vienu smukbildīti Es ar Kundziņu. Foto: Billijs Locs

Ja pareizi atceros, tad pie šujmašīnas pēdējo reizi, tā ilgāk, sēdēju pamatskolas laikā. Nu tur sanāk kādi gadi 15 vismaz atpakaļ. Nekāda dižā māksla jau man netapa - gultasveļas komplekts un auduma autiņi. Ja lielākā virma mājās ir gludināmais dēlis, bet šujamais objekts ir vismaz 1m x 1.5m un uz grīdas darboties vairs galīgi nav ērti, tad nav ko mocīties un jādodas pie paziņām ar šūšanas iemaņām pēc palīdzības. Kā jau ierasts man izlīdzēja bijusī darba kolēģe Marika , kurai tagad ir neliela šūšanas darbnīciņa ar normāla izmēra galdu uz kura darboties. Tad nu segas pārvalku viņa man palīdzēja sašūt. Ehh, viņai tik fiksi tas gāja! Bet pārējais viss gan manis pašas. Liels paldies labiem cilvēkiem, kuri man uz nedēļu šujmašīnu aizdeva!