Savu šīs vasaras atvaļinājumu iesāku ar dalību "Adaptētajā triatlonā" - 200 m peldēšana, 10 km riteņbraukšana un 2 km skriešana. It kā ar sportu gluži uz Jūs neesmu, bet vienalga bija vajadzīgs laiks un drosme, lai uz kaut ko tādu parakstītos un beigās piedalītos. Mērķis bija mazliet savādāk pavadīt piektdienas vakaru un galvenais veikt distanci līdz galam. Rezultāti ... Gluži pēdējā neesmu, bet tuvu tam galam gan :).
Tā kā mans atvaļinājuma laiks sakrita ar tām divām vienīgajām, patiesi siltajām, vasaras nedēļām, tālāk devos uz Liepāju pie vecākiem paciemoties (pagulēt pludmalē). Ehh, kas var būt labāks kā laiska gulšņāšana pludmales smiltiņās un ik pa laiciņam mēģināt atvēsināties jūras ūdenī! Un tā dažas dienas no vietas. Sagaidu ierodamies Kundziņu Liepājā un vienu dienu paspīdzinu viņu, liktdama tā vienkārši gulšņāt pludmalē. Vienīgais Kundziņa mierinājums peldes jūrā un pludmales bārs. Tālāk mūsu ceļš veda uz Lietuvu.
Galamērķis Druskininkos notiekošais EFOL 2012 (Eiropas orientēšanās čempionāts mežiniekiem). Pēc manas mammas ieteikuma pe ceļam iebraucam aplūkot Japāņu dārzu. Mans un Kundziņa spriedums diezgan nežēlīgs, jo, mūsuprāt, tas dārzs būs baudāms kā minimums pēc gadiem 7 tikai. Tālāk aplūkojam Palangas molu. Tik daudz frošas bilžu galerijas iekš draugiem.lv bija aplūkotas ar šo objektu. Šī ir vieta, kuru es ieteiktu aplūkot vakarā romantiskā divvientulībā, kad saule riet un kad ir iedegts tilta apgaismojums. Skrienam tālāk. Klaipēda. Plānā ar riteni izbraukāt Kuršu kāpas, iegriezties jūras muzejā un delfinārijā. Ir pirmdiena un kā tas sen jau zināms, tad muzeji pirmdienās nestrādā! Bet tas fakts kaut kā plānojot bija piemirsies. Tomēr laikam esmu blondīne! Un delfinārijs vēl joprojām remontā. Nu neko mazliet pabraukājāmies pa Neringas salu ar riteņiem. Es biju plānojusi mīties līdz Jodkrantei, bet Kundziņš (navigators) izlēma savādāk un līdz ar to neko īpašu neieraudzījām. Bet ir vēlme tur atgriezties un aizmīties līdz Nidai. Nakšņojām netālu no Klaipēdas esošā motelī. Otrā diena paiet ceļā. Izmetam nelielu līkumu, lai papusdienotu Polijas teritorijā. Visu ceļu ik pa laikam apstājamies pie kāda dīķa un mēģinām atveldzēties ar peldēm. Ap vakara pusi esam sasnieguši galamērķi. Uzslienam telti (māju turpmākajām 4 dienām) pasakainā kempingā, kurā par visu ir padomāts - dušas ar silto ūdeni, virtuve, veļas mazgātava, bērnu telpa, sporta plači utt. Piereģistrējamies sacensībām un mums izniedz bukletu ar turpmāko dienu sacensību plānu. Esmu automātiski pēc vecuma iedalīta kaut kādā W21 grupā, kā pēc tam pa mikrofoniem no komentētājiem dzirdēju tā ir elites dalībnieku grupa. WTF!!! man tajā grupā pēc būtības vispār nav ko darīt, jo pa mežu viena skrienu tikai pirmo gadu. Tā kā pirmajā dienā ir paredzēta sprinta distance pa pilsētu īpaši neiespringstu, gan jau ka pilsētā neapmaldīšos un finišēšu. Bet mani biedē otrās dienas distance - 7 km un paraugkarte no info bukleta man uzdzen šausmas un šaubas vai es ar to uzdevumu vispār tikšu galā un vai man jau nav jāizsauc meklētāj komanda. Bet viss beidzas labi, jo pēc pirmās dienas (sprinta distances) nejauši sāku runāt ar vienu citu dalībnieci, kura man iesaka mainīt grupu un līdz ar to mainās arī otrās dienas distances garums un sarežģītība. Paldies mīļo cilvēk, kad apgaismoji mani ka pašai tomēr ir iespējams izvēlēties! Samainu savu sākotnējo W21 grupu uz WO (iesācēju) grupu. Rezultātā man ir pirmā vieta - iesācēju grupā! Un pirmo reizi mūžā es stāvu uz pjedestāla un tur pa vidu un uz visaugstākā pakāpiena!
 |
| Jap, es esmu tur vidū! :) |
Komentāri
Ierakstīt komentāru